Tā bija kāda piektdiena. Mēs ar Ms.L laidām darīšanās uz Limbažu pusi, kamēr mini Me joprojām vandījās pa veco eiropu – ekskursija n-shit… Ārā bija superīgs laiks un jau kādas dienas piecas, vismaz, bija vasara, pēc gaisa temperatūras mērot tā bija.
Nopērāmies līdz vēlai pēcpusdienai un kā parasti, kuņģis lika par sevi manīt un mēs sākām izskatīt iespējas k-ko apēst.
Iebraucām pamatīgā korķī Teikas pusē un bija laiks pabakstīt smārtfōna ekrānu un pameklēt kādu ēstuvi. Šoreiz necentāmies atrast k-ko pavisam bēdīgu, jo gribējās vienkārši, normāli paēst. Atradām kādu vietu Juglā, kurai jau iepriekš bijām braukuši garām, ar tekstu – kādreiz varētu atbraukt notestēt. Tagad bija īstais brīdis to darīt un sākām stūrēt Juglas virzienā, kur atrodās ēstuve “GRILA BODE”.
Pētot FB un WEBu, bija skaidrs, te grilē gaļu uz oglēm, gaļa dažāda – burgeri, šašliki, kebabu gaļa, vistiņas utt. – cenu līmenis pieņemams un demokrātisks – tātad viss cool. Patīkami pārsteidza bezmaksas autostāvvieta ēstuves pagalmā.
Ejot iekša telpa itkā sadalās divās daļās. Pa kreisi ēdamzāle, pa labi virtuve un kases zona. Savukārt pa vidu, tieši pretī ieejai tualetes durvis. Šoreiz, neskatoties uz tualetes izvietojumu, nekādas kanalizeišn smakas nebija.
Ar labās acs kaktiņu pamanīju, ka virtuvē ar iesmiem darbojas tāds tumsnējs čalis un ap sirdi palika silti, jo bija cerība saņemt k-ko patiešām autentisku. Devāmies dziļāk telpās, lai meklētu vietu, kur piesēst.
Ēdamzona nav milzīga, bet izmēri likās tīri ok, tā teikt, kaimiņiem pie blakus galda ar elkoņiem nav jābaksta. Neskatoties uz telpas, salīdzinoši mazajiem, izmēriem šeit nebija k-kādu nepatīkamu aromātu, kas mēdz rasties ēdienu pagatavošanas procesā. No mums pa labi sēdēja divi kungi grādos, jā grādos, jeb iereibuši. Visvairāk pārsteidza tas, ka šamējie mierīgi ninnāja k-kādu līdzi paņemtu grādīgo susliņu, taču personālam pret to nebija iebildumi, tikai palūdza pudeli nelikt uz galda. Tāda mikrorajona idille…
Apkalpošana – laipna, turklāt oficiante ēdienkarti atnes klāt. Sarunājamies valsts valodā, viss itkā kārtībā. Nedaudz traucē TV, kas piekabināts pie sienas un atskaņo k-kādu talantu konkursu bērniem (garlaicīgs saturs).
Apkārt viss tīrs un sakopts, nav nekādi, acīs krītoši ūber kāši. Sākam ēdienkartes izpēti – ēdienkarte pietiekoši liela, nodrukāta uz divām pusēm, ielaminēta, vari uzgāzt dzērienu un uz Tevi nedusmosies.
Izvēle tika izdarīta sekojoši:
Es – Kebabs ar liellopa gaļu, jo miksu nevarēja pasūtīt. Tas mani padarīja nedaudz bažīgu. Turklāt oficiantes skaidrojums bija nesaprotams un ik pa brīdim viņa piesauca grilētu kotleti. Noriskēju un teicu labi, lai iet kebabs ar liellopa gaļu, vidēji ass, frī kartupeļi konsistences dažādībai un kā padzērienu izvēlējos Iļģuciema kvasu. Savu izvēli pamatoju ar to, ka biju vīlies iepriekš nomēģinātā Ķekavkebabā Fatih un gribēju salīdzināt. Nu un protams, neslēpšu, man garšo kebabi!
Ms.L – Cūkgaļas šašliks + kaudze ar salātiem (dažādiem) un konsistences dažādībai kartupeļu daiviņas, izvēlēto noskalošanas substanci gan aizmirsu.
Ēdiens jāgaida aptuveni 20-30 minūtes, atnes siltu, kas protams priecē.
Mana porcija jau pašā sākumā radīja nelielas šaubas par notiekošo – respektīvi, galvenais varonis – kebabs, bija tāds stipri paplāns. Tomēr cerību nezaudēju un ticēju, ka lavašā būs satīts, kas tiešām ekselents un izmēram nenāksies pievērst īpašu uzmanību.
Ms.L šašlika porcija tika atnesta uz trauka, kas stipri atgādināja ķirurģisko instrumentu glabāšanas trauku. Tāda, vairāk kā metāla paplāte… Taču, uz šīs paplātes viss izkārtots smuki un sterili, kā arī kartupeļu daiviņas tiek atnestas uz atsevišķa trauka, vai gribētos teikt, groziņā, vai vēl precīzāk – sietiņā. Teikšu uzreiz, pamanīju MS.L daiviņas un pasmīnēju, jo tās jau tuvojās fosīliju konsistencei, bet par to vēlāk.
Sākšu ar savu austrumu brīnumu. Neslēpšu, ka pagāja laiks līdz aizkodos līdz pildījumam, kas parasti kaitina, arī ši reize nebija izņēmums. Sākums veganizēts un brīdī kad tiec garām pļavām, krūmiem un zālei ir jānorauj rocene. Es protams sagaidīju gaļu, taču nebiju iedomājies, ka mani tik smagi appisīs (atvainojos par savu franču valodu).
Tiekot līdz gaļai atcerējos viesmīles teikto, par to, ka miksu nevar pasūtīt jo…. bla bla bla. Tagad kārtis bija galdā. Kebabā, grillētas kebaba gaļas vietā bija iemočīta salauzta kotlete, JĀ nolādēts, sūda burgera gabaliņi lavašā. Kā var būt tik liels kulinārijas autisms? Nesauciet to par kebabu, jo TAS NAV KEBABS, bet kotlete lavašā ar salātiem. Turklāt, kotletei nemaz nebija garšvielas, iespējams sāls bija, bet nejutu neko citu. Patiesa vilšanās un dusmas… Kartupelīši bija garšīgi, nebija pārcepti, ar pietiekamu sāls daudzumu un pietiekoši zolīdā temperatūrā. Mērcīte…. Mērcīte bija lieliska, pietiekoši bieza un varēja just arī ķiplokus, tiešām jauki un vilšanos ar kebabu izdevās aizskalot ar lielisko Iļģuciema kvasu!
Ms.L šašliks – tad, kad gatavo tumsnējs čalis, tad vienmēr ceri uz tradīcijām bagātu, marinētu gaļu, ar k-kādu nacionālo receptes piesitienu utml. Kas bija šeit? Šeit bija cepta gaļa, kurai uzbērts paprāvs daudzums sāls, and thats all… Nu bēdīgi bez gala. Priecēja tas, ka gaļa bija mīksta un viegli sakožama, nebija k-kādas cīplas utml., tas radīja iespaidu, ka gaļa nav no pašiem zemākajiem plauktiem. Patika tas, ka bija padomāts par salātu daudzveidību uz šašlika šķīvja. Par to, vai kombinācija bija laba, tas jau ir cits stāsts. Marinēti sīpoli, svaigi kāposti un tad kadrā ielec, un hari kiri uztaisa, korejas burkāni. Tie burtiski saplosa visas citas garšas, jo ir diezgan pikanti.
Kartupelīši – interesants pasniegšanas veids, kā jau minēju, tādā kā sietiņā. Taču tas arī viss. Kartupeļi eļļā bija noturēti stipri par daudz, jo bija jau ieguvuši gandrīz fosilu stāvokli un eļļā izmērcētu, caurspīdīgu izskatu… Mērcīte, tā pati ķiploku un bija lieliska.
Esam nonākuši līdz labierīcībām. Jāsaka uzreiz, ir bijis labāk! Nekas ūber tīrs un kārtīgs, taču tajā pat laikā, nav arī bardaks. Prasītos gaisa atsvaidzinātājs… Biežāk būtu jātīra snaiperu kļūdas.
Ā jā, anālo bumbiņu ūdens nolaišanas risinājums bija diezgan rēcīgs 😀
REZUMĒ: Izskats mēdz būt maldinošs… vismaz, kas attiecās uz grila ēdieniem. Neteikšu, ka nekad neatgriezīšos, jo iespējams burgers varētu būt ok :D. Taču dusmas par kebabu un nemarinēto gaļu, pagaidām mūs atturēs no šīs iestādes apmeklējuma. Cik ilgi? Hvz!
VĒRTĒJUMS:
Apkalpošana:
Šoreiz neviena
Interjers:
Atmosfēra:
Pārtika:
Labierīcības:
One Comment
Burgeru gaļa tur nav no augstākajiem plauktiem. Pieņemu tāda pati kā tev bija ”kebabā”. Burgeri zem vidējā garšas ziņā.
Vienu reizi biju, vairāk neiešu. Nosaukums un ideja it kā laba, bet izpildījums vairāk no sērijas- produktus nopirku max lēti maximā un uztaisīju mājās.