Sestdienas rīts. Pēc dziļa un kārtīga miega šodien atvēru acis un sajutu tādu vieglu uztraukumu, jo zināju, ka ledusskapis ir tukšs un būs jādodas pārtikas medībās. Laikam biju sailgojies pēc šīs mazās, savdabīgās pasaules vārdā “CENTRĀLTIRGUS”. Kā ierasts pa ceļam manījām daudz bezpajumtniekus un tos pašus smēķu tirgotājus, kas savu pārdošanas stilu nav mainījuši. Tikai šoreiz alkaholiķu vietā apkārtni skenēja narkomāni, kas izskatījās pēc ķīmiķiem ar Mendeļejeva tabulu organismā. Vai nu tās ir k-kādas mēness fāzes, vai varbūt šoreiz bija vainīgs 9. maijs, bet šo personu grupas tirgus rajonā mainās. Arī normālie cilvēki tirgū šodien bija daudz un nokļūšana līdz izvēlētajai pusdienošanas vietai bija nedaudz apgrūtināta. Vairāki kaitinoši momenti un esam pie pēdējā pagrieziena, aiz kura arī būs izvēlētā ēdiena uzņemšanas vieta.

Ēstuve, kuru izvēlējāmies notestēt atrodas Centrāltirgū, paviljonā kurā tirgo saldumus (cepumus, bulkas, kūkas, končas). Tās nosaukums ir: “t 40+”. Lai gan nosaukums vairāk atbilst dzertuvei, šajā vietā uzraksti uz logiem lepni vēstīja, ka šeit var normāli atrisināt tukša kuņģa problēmas, jo esot gan uzkodas, gan siltie ēdieni.

Durvis uz ēstuvi bija atvērtas un mēs droši devāmies iekšā. Šeit bija diezgan pašauri. Pirms mums iepirkās k-kāda ģimene, kuras sastāvā bija 3 cilvēki. Viens no maniem kolēģiem bija spiests attiet diezgan tālu ēdamzālē, lai varētu samainīties ar jau pieminēto ģimeni un pats varētu veikt pasūtījumu pie kases. Jā, arī šeit pasūtīšana notiek tieši pie kases.

Par interjeru nav īpaši jāizplūst garās pārdomās. Viss bija lakonisks un skaidri saprotams. Galdi un krēsli bija no vienas sērijas, vienādi, tas arī viss interjerā. Neviena lieka interjera dizaina elementa. Pudeles ar alko aiz bufetnieces izkrāsoja visu drūmo noskaņu. Kontingents dažāds, tāpat kā kontingenta vecums. Kopējā noskaņa visā šajā pasākumā pelēcīgi bēdīga. Uzjautrināja uzraksti, kas izdrukāti uz A4 lapām un piestiprināti pie sienām. Tie vēstīja, ka savu pārtiku viņu kafejnīcā lietot nedrīkstēs (tirgū nopirktās končas iestūmu atpakaļ maisiņā).

Apkalpošana- standarta vēsā. Tipiska vienaldzība par manām interesēm 🙂 . Sajūta bija tāda, ka bufetniece katru brīdi, kad viņu uzrunā, nodomā, kādēļ es esmu šeit un ko pie velna grib visi šie cilvēki, es tak rijamo viņiem pie galda nogādāju. Starp citu, tas ir neliels pluss, ēdieni nav jāpaņem pašam, tos atnes klāt, izņemot uzkodas (salātus) tie pašam jāpaņem. Tāpat ar traukiem, pēc ēšanas aizmirstiet, jo tos pēc k-kāda laika aizvāks. Cik ilgs laiks trauku novākšanai nepieciešams grūti pateikt, bet kad ienācām mēs, trīs no sešiem galdiem bija aizņemti ar netīriem traukiem.

Labierīcības- pilns vēmēju arsenāls, jo šei tādu nemaz nebija… Var mēģināt atrast kādu WC pašā tirgus teritorijā, tuvāko, ko mēs redzējām bija apsēduši cilvēku pūļi un tā atradās tieši pirms zivju paviljona.

Ēdienkarte- salīdzinoši plaša. Par ēdienkarti kalpo vitrīnā izliktie paraugi ar pievienotām cenām. Pēc paraugiem 100% nevarēja saprast kā tas reāli dzīvē izskatīsies un garšos. Izskats viennozīmīgi neraisīja apetīti, pat tad, ja dienas pirmā daļa ir pavadīta gavējot un nav uzņemtas nekādas barības vielas. Tas laikam dēļ tā, ka paraugi vitrīnā bija ievietoti pirmo reizi atverot kafejnīcu un līdz šim brīdim nav nomainīti. Pie pašas kases piestiprinātas lapas ar dažādiem īpašo piedāvājumu sarakstiem. Pa kreisi no manis un pa labi no bufetnieces bija vēl viens fenomens. Uz tās pašas letes bija saliktas ceptas siermaizītes, kartupeļu pankūkas un vārītas olas, kuras varēja dabūt gan nomizotas, gan ar čaumalu. Visas ceptās lietas manāmi apkaltušas, es neriskēju mēģināt k-ko tādu 🙂

Ēdiens- šoreiz divi otrie un viena uzkoda, jeb vista, gulašs ar kartupeļiem un salāti. Dzērieni dažādi- trīs sulu veidi. Sāksim ar kolēģa Mr. U. izvēlēto vistu ar kartupeļiem un dzērienu. Kopējā skāde maciņam Ls 1.50, kas ir ļoti demokrātiska cena manuprāt. Iespējams tas ir porcijas izmēra dēļ, kas ir diezgan maza. Varbūt tas pat ir labi. Lai gan kartupeļi un vista nav apkaltuši, tie nav arī pirmā svaiguma, tā teikt “MILF” tipa. Garšvielas arī šeit ir svešs jēdziens, jo tādu lietu kā sāls nesajutīsiet pat ar labi trenētām garšas kārpiņām. Dzēriens- pēc pirmā malka bija skaidrs, ka izvēlētā substance bija kļūda. Skaļais sauklis “SULA” izrādījās k-kur pagrabā atjaukts JUPI pulveris.
Tālāk mans izvēlētais gulašs. Par kartupeļiem nekomentēšu, jo tie bija identiski Mr. U. izvēlētajiem. Gulašs- gaļa mīksta, labi izvārīta (uzcepta). Garšvielas protams nekādas, kā arī bija problēmas ar to sameklēšanu pašā ēstuvē. Tur uz visiem viens vakumpumpis. Beigās bufetniece nocēla sāli un piparus blakus galdiņam un pasniedza mums. Nobaudot gulašu, sapratu kādēļ iestādi nosaukuši par “t 40+”. Sākumā domāju, ka tas ir dēļ tur nopērkamās šmigas. Taču nē, tā ir pasniegtā ēdiena temperatūra, kas mēdz arī svārstīties uz leju. Tas arī daļēji sabojāja manu ēstgribu, jo atdzisušam gulašam parādījās tāda izteikta tauku garša, kas sabojāja arī tālāko pēcgaršu, kuru vajadzēja ar k-ko noskalot. Droši sniedzos pēc pasūtītās tomātu sulas. Tas bija kā degvielu ieliet ugunskurā. Sprādziens garšas kārpiņām. Bezgaršīgs sarkans šķidrums sazin no kurienes. Neņēmos pat par to domāt un iedziļināties tajā, jo tāpat ēdiena pēcgaršu sula nelikvidēja. Manas porcijas izmaksas bija līdzīgas vistai.
Kolēģe Ms. L. izvēlējās pamēģināt uzkodu. Izvēle krita uz salātiem. No trīs piedāvātajiem visdrošākie šķita salāti ar desu, tos arī pasūtījām. Dozēšana notiek pēc svara, tāpat kā cenas noteikšana. 100gr. salātu izmaksās apm. Ls 0.35. Salāti tika pasniegti uz plastmasas šķīvīša. Bufetniece uzkrāmēja divas pļockiņas salātu masu, katru ēdamkarotes izmērā. Kopējā skāde maciņam apm. Ls 0.70. Pēc garšas salāti bija pārsteidzoši labi. Bija lieliski jūtama salātu galvenā sastāvdaļa desa. Kopējais iespaids par salātiem labs, tikai bez uzdzeramā šo masu daudz apēst nevarētu. Pilnīgi pietiekošas ir šīs divas ēdamkarotes.

Secinājums- vieta, kur pārsvarā ierodas cilvēki, lai nobaudītu k-ko grādīgāku, par ko liecina alkahola dvinga gaisā. Ir iespējams arī paēst, bet īpašu sāta sajūtu neiegūsiet, jo siltais ēdiens nav īsti silts. Droši var pasūtīt uzkodas (salātu izskatā), jo šis ēdiens vismaz bija svaigs. Ja gribat k-ko iedzert, tad daudz labāk nedzert, jo labierīcības būs jāmeklē pašam pa visu tirgu.

VĒRTĒJUMS:

Apkalpošana:

Interjers:

Pārtika:

Labierīcības:

• Tags:
• centrāltirgus pērle
• ēstuve centrāltirgū
• šņabis pirmajā vietā
• t40