Kopš pēdējās taustiņu klabināšanas ir pagājis krietns laika sprīdis. Kā parasti gribu aizbildināties ar laika trūkumu, taču tas īsti nebūs pie vainas. Lielākais klusēšanas iemesls, laikam, tomēr būs slinkums. 🙂

Nevarēju neizmantot iespēju, kad bija gan brīvs laiks, gan slinkums neizrādīja nekādas pazīmes un laika apstākļi arī priecēja, salīdzinot ar visu iepriekšējo nedēļu.

Tātad, Lieldienas, saulains laiks un došanās uz Mežaparku, lai apskatītu un ievērtētu Lieldienu izdarības tur. Ielās devāmies pamatsastāvā – es, Ms.L, Mini Me, un Mr.U! Pa ceļam, protams, ieskrējām Narvesenā, lai ieķertu dažas Rīgas Satiksmes nanobiļetes un ceļš uz Lieldienu izdarībām varēja sākties.

Mežaparkā nonācām bez starpgadījumiem un salīdzinoši īsā laika posmā. Pašu pasākumu programmu un saturu negribās komentēt, jo tas nav stāsta mērķis, tikai pateikšu, ka nekas īpašs tur nebija. Pat varētu teikt, ka tāds viduvējs pasākums. Bērniem dažādas izdarības, bet lai tiktu pie tām, rindā būtu jāpavada puse dienas.

Staigājot un mēģinot izstāvēt kādu no rindām, protams, izsalkums liek par sevi manīt un jādomā, kur šīs sajūtas likvidēt. Esot mežaparkā nevarējām neizmantot šo iespēju un devāmies uz šašliku ēstuvi Mežaparka otrajā galā, vai arī Mangaļos. Kā nu kurš to vietu dēve, bet oficiāli viņi paši sevi sauc par “Šašliki Mangaļos”. Tāpat, oficiālā adrese tur ir Mores iela 22, Rīga, LV-1034.

Par interjeru – daudzi, kas izteikuši savas domas par šīs ēstuves interjeru, bijuši lakoniski un viņu skatījumā interjera tur nav. Pa lielam tā varētu arī teikt, bet šī interjera neesamība veido to īpašo un savdabīgo ēstuves auru. Tiem, kas nesaprot, par ko runāju – iekštelpās ļoti veci galdi un krēsli ar brūnganu dermantīna apdari. Šādus galdus un krēslus padomju laikos varēja atrast daudzās ēdināšanas iestādēs. Tas, iespējams, bija tāds kā PSRS trends. Grīda noklāta ar flīzēm, kuras atgādina trotuāru flīzes, arī tikpat senos laikos kā pieminētie krēsli un galdi. Īstenībā grīda rada iespaidu, ka kāds izdomājis un uzcēlis ēku uz ietves, jo citur nebija vieta. Griesti – standarta piekaramie, ar manāmām nolietojuma pazīmēm, viegli pelēcīgi, dzeltenīgi. Sienu apdarei izmantoti k-kādi plastmasas izstrādājumi, ļoti gaišā krāsā, kas arī palīdz izcelt nolietojuma un netīrumu pēdas. Veca lete, pie kuras notiek visa darbība ar pasūtīšanu un izsniegšanu. Uz letes lielisks dizaina elements – trīsritenis “Spārīte”. Ārpusē standarta dārza mēbeles – koka galdi un soli. Viss novietots uz manāmi nolietota pleķaina paklāja. Kopumā atmosfēra ir ok, jo kā teicu, šīs manāmi PSRSiskās lietas rada savdabīgu un unikālu atmosfēru. Nilam U. arī šeit noteikti patiktu, jo interjeru papildina, ar gaļu norijušies runči, kas pacietīgi dežūrē pie galdiem, lai sagaidītu kādu dāvanu no apmeklētājiem.

Ēdienu jāpasūta pie iepriekš pieminētās letes. Ēdienkarte ļoti lakoniska un saprotama. Tajā norādīti trīs ēdieni – vistas šašliks, cūkas šašliks un jēra šašliks. Piedevas ļoti vienkāršas – divu veidu gurķi, tomāti lociņi, mērce un divu veidu maize. Gurķus un tomātus griež lielos gabalos, lociņus vienkārši saloca un uzliek uz šķīvja. Mērce jāielej trauciņā pašam no milzīgas bļodas. Pasūtīšana notiek ātri, ērti un bez aizķeršanās. Apkalpošana laipna.

Šoreiz testējām cūkgaļas šašliku ar tomātiem, svaigiem gurķiem, lavašu un tomātu mērci. Padzerties – Piebalgas alus, limonāde, tomātu sula un k-kas maķenīt stiprāks, lai sasildītos. Šašliki bija gatavi burtiski piecu līdz desmit minūšu laikā no pasūtīšanas brīža. Par pasūtījuma nokomplektēšanu šeit paziņo ar zvana palīdzību. Šašliki tiek pasniegti uz iesmiem un novietoti uz paplātes. Paplāte arī vintāžas tipa, kas lieliski sasaucas ar kopējo ēstuves noformējumu. Par ēdiena garšas buķeti un kvalitāti nav ko piebilst. Kā vienmēr, šeit gaļa garšo lieliski. Izcepta, nepiedegusi, sulīga, mmmmmm! Atsvaidzinājums smagajam ēdienam ir gurķi un tomāti, viss kopā garšo burvīgi un lieliski remdē izsalkumu. Gribētu vēl uzzināt tomātu mērces recepti, ļoti, ļoti garšoja. Nepatika open air tipa garšvielu trauki, joprojām uzskatu, ka šāds risinājums nav veselīgs.

Kā ierasts, ēstuve agri vai vēlu noved līdz labierīcībām. 🙂 Devos notestēt šīs iestādes rest rūmu. Jāsaka, ka labierīcību apmeklējums bija pirmā lielā vilšanās. Šaura telpa, bez gaisa atsvaidzinātājiem un pludojoša grīda. Es saprotu, ka cilvēku plūsma tur ir liela, tāpat saprotu, ka snaiperi nav visi, bet šī būtu lieta, par ko nepieciešams piedomāt. Tīrība un aromāts tomēr ir svarīgas lietas, lai radītu patīkamu iespaidu. Tualetes papīrs bija un iespēja nomazgāt rokas pēc tualetes apmeklējuma arī bija, tas vērtējumu nedaudz paceļ uz augšu.

Secinājums: vieta, kur noteikti atgriezīšos. Vieta, kur ierodas liels daudzums, dažādi cilvēki. No pensionāra, kurš atbrauc ar velosipēdu, līdz biznesmenim ar pieparkotu X6 pie ēstuves. Garšīgi pagatavota gaļa un lieliski piemeklētas piedevas – viss vienkārši, bez sarežģījumiem. Lai gan šī vieta nav interjera šedevrs, tai tomēr piemīt savs šarms un cilvēkus tas piesaista. Manuprāt galvenais ir tas, ka cilvēki šo vietu novērtē un ir gatavi atgriesties atkal un atkal.

VĒRTĒJUMS:

Apkalpošana: Šoreiz neviena

Interjers:

Atmosfēra:

Pārtika: Šoreiz neviena

Labierīcības:

• Tags:
• ēstuve mangaļos
• garšīgi šašliki
• šašliki mangaļos