Šodien darba darīšanas sauca tālēs zilajās uz šauro galu, jeb Kurzemi. Ņēmu līdzi ģimeni un devāmies ceļā. Rīts sākās agri un veda mūs maršrutā Rīga-Saldus-Kuldīga-Ventspils un atkal Rīga. Tātad, doma bija apvienot darba darīšanas ar nesen uzsākto projektu. Tikai vajadzēja izlemt, ko un kā darīt (brokastis, pusdienas vai vakariņas). Metu iedomātu monētu un tā iedomāti izlozēja, nemūžam neticēsiet, tieši to, ko es vēlējos- pusdienas. Tā kā pusdienu laikā sanāca būt Ventspilī, apmeklējām kādu ēstuvi, kuru dēvē par “LIEDAGS” un tā atrodas pie pašas Ventspils zilā karoga pludmales.
Ja iepriekš apmeklētajā vietā par interjeru nevarēja gari izplūst komentāros, tad šeit varētu stāstīt un stāstīt :), bet centīšos par visu pastāstīt īsi un ātri (cik tas būs iespējams). Vispirms jau āriene, pelēka, necila, nepamanāma. Nezinātājs nekad neies iekšā, jo domās, ka tas uzraksts “ēdnīca Liedags” ir palicis no PSRS laikiem un uz doto brīdi savas funkcijas jau gadus 50 nepilda. Mēs kā labi informēti cilvēki devāmies pa durvīm iekšā. Tālāk bija jāseko savdabīgai ēdiena smaržai, ja to tā var nosaukt, uz ēdamzāli, jo savādāk var apmaldīties. Sameistaroti tādi kā labirinti, lai nav tik viegli tam visam piekļūt. Nonākam foajē, tur ticiet vai nē, ir garderobe (diemžēl nestrādāja). Vēl viena extra, aiz garderobes novietotas 3 izlietnes, kur tikai virs divām bija spoguļi. Laikam ar domu, ka pirms ēšanas jāmazgā rokas (loģiski pēc idejas) neglītie iet pie izlietnes bez spoguļa. Durvis uz ēdamzāli- pats Ļeņins projektējis, ar tādu sociālisma pieskārienu. Trūka tikai apaļi rokturi ar kādu ģērboni, kur sirpis un āmurs vai kas tamlīdzīgs.
Atverot durvis paveras, maigi izsakoties, drūms skats. Ja neredzētu dažam labam rokās pa smart fōnam, domātu, ka esmu teleportējies uz padomju sociālistisko republiku. Viss- sienas, griesti, grīda, logi, aizkari, lai arī kādā krāsā bijuši, tagad bija ar pelēku nokrāsu. Griestu un sienu savienojums ar tādu kā tapeti, atlīmējies un nokāries. Pieļauju domu, ka tur kāds peļu paps ir meklējis izeju uz paradīzi.
Griesti, griesti….. Jā tos labāk aplūkot fotogrāfijās. Varu pateikt tikai to, ka tur, kur bija caurumi griestos, tur bija izveidotas savdabīgas balonu instalācijas. Kāds instalācijām bija mērķis nezinu. Noslēpt caurumus? Varbūt.
Par k-kādu vienotu stilu vispār nevar būt runa, tāda nav. Vienīgais, kas bija vienots bija galdauti uz galdiem un nehigiēniskie garšvielu trauciņi (open air tipa). Ēdamzālē valdīja savdabīgs aromāts, laikam tas pats, kas no ārpuses visus aicina iekšā, tikai krietni stiprāks un koncentrētāks. Par sēdvietām- ir galdiņi ar četrām vietām un ir galdi visas zāles garumā, kur viegli var sasēsties divas futbola komandas, kas pēc neizšķirta mača ir atnākušas to nosvinēt apēdot k-ko.
Ok, maucam tālāk. Pasūtāmo ēdienu var izvēlēties no ēdienkartes, kas piestiprināta pie sienas. Tālāk jāpaņem paplāte, manā gadījumā slikti notīrīta, taukaina un jādodas uz priekšu garām dzērieniem un “salātu bāram”. Tad, kad uz paplātes esi uzlicis salātus un dzērienu, pēkšņi izdzirdi skaļu “LŪDZU” un saproti, ka jāsaka, ko vēlies, kad tas izdarīts, gaidi nākamo “LŪDZU”. Nākamais solis kase, kas atrodas pāris soļus uz priekšu. Varu pačukstēt, ka ēdiena cenas ir no 0,30 līdz 1.60 Ls.
Jāsaka tā, lai cik traks būtu ēstuves interjers un ēdiena izskats, tomēr ēdiens garšoja lieliski. Salātu porcijas bija mazas taču garšoja kā mājās gatavotas (mūsu gadījumā rosols un gurķu, tomātu). Pasūtīju otro, šniceli ar sieru. Garša atsauca atmiņā bērnību un vecās labās pusdienas “KURZEMĒ” (Ventspilnieki sapratīs). Ēdienam šoreiz nevienu sejiņu piešķirt nevarēs…
Ņemot vērā to, ka viens no vērtēšanas kritērijiem ir labierīcības, devāmies notestēt arī tās. Te bija kārtējais dabsteps baznīcā…. Tualete- veidota pēc labākajām lauku, sausās tualetes tradīcijām, tikai paslēpta aiz kādreiz balta bijuša, tagad iedzeltējuša klozetpoda. Urīna smārds kā zoodārzā pie begemotiem. Mr. Propers GPSā šo vietu ir nobanojis. Sajūtas nepārprotami līdzvērtīgas kā “MEŽAPUĶĒ”
VĒRTĒJUMS:
Apkalpošana:
Interjers:
Pārtika:
Šoreiz neviena
Labierīcības:
13 Comments
Svētie sūdi, cik briesmīga vieta
Heheh … V-pilī bija arī šķiet savulaik viena ēdnīca diezgan līdzīga … vai ar vēl joprojām ir .. pat nezinu – viss uz mata atbilst aprakstam, tikai kasiere bija tāda makten korpulenta dāma un sēdēja tādā kā tronī krietnu tiesu maksātājam virs galvas (vismaz tā man stāv atmiņā) … bet ēdiens garšīgs ..
Tā jau arī ir tā vieta Māri 🙂
Tā arī ir tā pati V-pils ēdnīca un korpulentā kasiere joprojām tur arī ir 🙂
Ak, Jūs nabadziņi! Spoguļa nebija pie vienas izlietnes,sakāt! Es to nepārdzīvotu!
Tad viennozīmīgi neiesaku uz turieni doties, negribētos, lai ar Jums kas nelāgs atgadītos!
Kad pirms vairākiem gadiem strādāju V-pilī, šeit ēdu gandrīz katru dienu – vismaz līdz brīdim, kad zem dienišķās karbonādes atradu tādu patreknu, beigtu mušu… tad man ēsgriba un vēlme uz šejieni iet pārgāja 🙂
Un tante kases tronī arī bija!
Ja ieskatamies vērīgāk foto, tad redzam, ka pie izlietnēm, pie kurām ir spoguļi, nav krānu, bet savukārt tur kur nav spoguļa ir krāns! Te viss nav tik vienkārši, kā varētu likties pirmājā brīdī. 🙂 Tur santehniķis un stiklinieks iet roku rokā! Sazvērēstība? Iespējams! 🙂 Rakstā nav minēts ( varbūt, ka tajā brīdī nebija), bet pirmais ko es nevarēju neievērot, kā īsts skeptiķis,(kaut kadas necilvēciskas kļūdas pēc, esmu apmeklējis šo iestādi vairākas reizes ar intervālu starp apmeklējumiem 10 gadi apmēram) ieejot ēdamzālē tevi apņem zilgani dūmi, kas piepilda telpu. Tev jau sāk raustīties barības vads un kuģis trako ar vēlmi kaut ko atgrūst no sevis. Tu peķšņi neviļus sāc elpot caur muti, lai nejustu to aromātu, bet tad atskārt, ka tu tak elpo visu to indi pa taisno plaušās FUCK!! Domāju, ka šo efektu kāds rada speciāli. Pat ir radīta speciāla štata vieta darbiniekam kaurš veic šo mārkatinga gājiemu. Nu tā! Tīri noskaņai. Zilgano dūmu smaka ir pielīdzināma uz plīts speciāli dedzinātas eļļas smakai. Eļļa kurā pirms tam ir izvārītas apmēram 268 porcijas žāvētu bebru zarnu trakti! Šo savadabīgo aromātu uzsūc tavas drēbes un tu manāmi dvako vismaz uz kadam divām stundām pēc iestādēs apmeklējuma. Tā teikt ar pēcgaršiņu. Tāda vieta, kā šī, noteikti ir eksluzivs pasākums. Sava erotika tajā ir. Preizāk būtu tiekt – īsts Hardcore.
Jā, ir dzirdēts par šiem dūmiem. Īstenībā ļoti cerējām, ka arī šoreiz tie tur būs, BET diemžēl.
Varbūt par ātru atnācām un nebija vēl sacepts pietiekami daudz bebru zarnu trakti, lai būtu eļļa, kuru dedzināt.
P.s Jā un to, ka nav krānu nebiju pamanījis. Turklāt tur, kur ir krāns, tur ir tikai viena ūdens izvēles opcija. Arī sazvērestība?
100 punkti. Tas bija jau projektā, kad to ēku projektēja.
Es ieteiktu jums aiziet tagat uz turieni… Pa visam citta vieta! Ir nomainījusies priekšniece un daudz kas ir majnījies! 😉
Kolorīts palicis tas pats, bet kvalitātei nav nekāda vaina. Esmu ēdis vairākas reizes un nu jau arī ar bērniem kopā. Visi dzīvi, visi laimīgi.
Jess, pārsteidzošā kārtā, ēdiens bija cool. Tagad saka, ka k-kas ir pamainījies tur, būs jāiečeko! 🙂