Šoreiz atkal esam Kurzemē. Sākotnēji Ventspilī, tad spontāna lēmuma rezultātā izdomājām, ka jāaizšauj līdz Liepājai. Tīri bez konkrētiem mērķiem un maršrutiem – pavazāties.
Laiks bija perfekts, silts, spīdēja saule, mēs iekāpām auto un devāmies ceļā.
Liepājā kā ierasts aizstaigājām līdz jūrai, apskatījām spoku koku un loģiski, ka iepazināmies arī ar Liepājas militāro mantojumu, proti, Ziemeļu forti, Redāns un Karosta.
Blandoties pa Karostu, sāka parādīties izsalkums un nolēmām pameklēt internātā, kas labs pieejams Liepājas plašajās ārēs.
Diezgan daudz atsauces bija par vietu Doka Pica, tur bija norādīts, ka var dabūt gan picu, gan parastus otros ēdienus. Tā kā līdzi mums bija MiniMe un viņa māsīca, kuri ar lielu optimismu raudzījās uz picām, ilgi nebija jāprāto un devāmies uz turieni.
Ēstuve atrodās diezgan simpātiskā koka ēkā, uz kuras jumta piestiprināts iestādes nosaukums. Devāmies iekšā.
Telpas diezgan mājīgas un tīras, nebija arī k-kādi nepatīkami aromāti, īsāk sakot viss ļoti akurāti. Brīvu vietu praktiski nebija, tā kā bijām 4 cilvēki, mums vajadzēja laiku, lai atrastu piemērotu sēdvietu.
Viss telpās liecināja par to, ka šeit ir arī oficianti, bet ne velna, pasūtījums jāveic pie letes, uz kuras arī atrodamas ēdienkartes. Mēs savējās privatizējām un ēdiena izvēli nolēmām veikt savās sēdvietās.
Ēdiena izvēle nebija tik vienkārša kā sākumā varēja likties, ja saprotat, ko domāju. Divi under age pārstāvji nu nekādi nevarēja nonākt pie kopsaucēja savu pusdienu izvēlē. Varu arī pabrīdināt, ka ēdienkarte šeit ir diezgan apjomīga, nu tā, ka pašam ar bija sarežģīti izvēlēties.
Nepagāja ne stunda un varējām veikt pasūtījumu. Tātad izvēle sekojoša – Ms.L paņēma ēdienu ar nosaukumu “Karbonāde ar šampinjoniem”, porcija liela, bet need for sēnes darīja savu. Pie porcijas klāt eļļa vārīti kartupeļi, biešu un burkānu salāti, ķiploku mērce un noskalošanai, kā jau karstā dienā pienākas, aļāks. Es paņēmu frī kartupeļus ar pildītu karbonādi, kur pildījums paslēpts zem siera cepures. Pildījumā cepti sīpoli. Papildus porcijai vēl divu veidu salāti un ķiploku mērce. Noskaloju visu ar kvasu.
Tagad par abiem under age pārstāvjiem – MiniMe pēc svārstīšanās starp picu un burgeri, paņēma burgeri ar frī kartupeļiem un tomātu mērci, kā arī kvasu kā dzērienu, savukārt māsīca pieturējās pie iestādes pamatdarbības sniegtajiem produktiem un izvēlējās šķiņķa picu, kuru noskalot viņai palīdzēja ābolu sula.
Man parādījās neliels satraukums. Vēl nebiju paspējis iesēdēt dīvāniņu, kad porcijas jau bija uzsākušas ceļu uz mūsu galdu. Nez, iespējams viņiem virtuvē ir kāds turbo pavārs…. Varbūt ēdiens jau ir gatavs un pēc pasūtījuma to uzsilda. Varbūt ir k-kādas sagataves un k-ko uztaisa klāt. Taču 5 – 7 minūtes ēdiena pagatavošanai vairāk jau atgādina virtuves, kur spalgi mēdz iezvanīties mikroviļņu zvaniņš…
Par ēdienu, sākšu ar to, ka sev pasūtīju kartupeļus frī, taču man atnesa, k-kādu mistisku veidojumu daiviņu izskatā. Iespējams, šīs daiviņas k-kad bija redzējušas karstu eļļas peldi, taču tā substance, kas atradās uz šķivja izskatījās pavisam bēdīgi. Pieļauju domu, ka šie kartupeļi tika turēti siltuma k-kādā traukā.
Tātad kartupeļi tvaicēti, pļurīgi, nu nevisai… Tālāko arī gaidīju ar bažām, taču jāsaka, gaļa bija tīri ok. Mīksta, labi izcepta, garšīgi sīpoliņi un staipīgs siers. Ļoti patika ķiploku mērce – bieza un tiešām ķiplokaina. Kāpostu/burkānu salāti arī cool, tiem garšu nevarēja sabojāt pat nevīžīgais burkānu griezums, kas atgādināja atgriezumu noslaucītu masu no dēlīša :). Par bietēm gan nav kur piesieties un kvass arī bija auksts un garšīgs.
Ms.L stāsts daudz neatšķirsies no manējā. Proti, gaļa, šampinjoni un viss pārējais, izņemot kartupeļus, bija cool. Kartupeļi – ja manā gadījumā kartupeļi atgādināja tvaicētus dārzeņus, tad Ms.L gadījumā šamie bija slīkuši eļļā krietnu laiku. Jā apcepušies, jā vietām kraukšķīga garoziņa, taču izmirkuši eļļā, respektīvi, tādi, kad pēc ēšanas mutē kādu laiku saglabājas tāds taukains pārklājums.
Par under age pārtiku – te viss bija vienkārši, uz jautājumu “kā garšo” , atbilde bija, LABI. Jā, tik vienkārši tas bija :D.
Atļāvos no savas puses noprovēt MiniMe frī kartupeļus un māsīcas picu.
Ja man būtu atnesti MiniMe kartupeļi, es, droši vien, pieceltos un nodziedātu Latvijas himnu, vai arī k-ko no Līvu repertuāra, par cik bijām Liepājā. Ļoti labi izcepti frī, kraukšķīgi no ārpuses un mīksti iekšpusē. Nu brīnišķīgi.
Pica – lai arī tas ir fast food, man tomēr prasītos vairāk par sieru un šķiņķi. Es saprotu, ka tā ir šķiņķa pica, taču tik pat labi es uztaisītu sviestmaizi ar sieru, šķiņķi un nosauktu to par picu… Nepārprotiet, es nesaku, ka pica bija slikta, tā bija garšīga, ar kraukšķīgām maliņām, staipīgu sieru un pietiekami baudāmu šķiņķi, bet k-kas tomēr pietrūka.
Ha! Esam jau nonākuši finišā – labierīcības. Jāsaka godīgi, redzot cilvēku plūsmu labierīcībās devos iekšā ar nelielu baiļu devu. Taču, cepuri nost, neskatoties uz vienu salveti, kas mētājās zemē, pārējais viss bija tīrs, nesmirdēja un nebija nepatīkami tur uzturēties.
SECINĀJUMS: Doka Pica ir satbils vidējās klases bistro. Ir pietiekami mājīgi, laipna apkalpošana un ļoti ātra ēdienu pagatavošana. Ja būšu Liepājā un būšu izsalcis, noteikti ieskriešu vēl kādu reizi. Aizmirsu piebilst, šeit liela ir ne tikai ēdienkarte, bet arī porcijas izmērs – paēst var pietiekoši un mazuma piegarša noteikti nebūs. Arī cenu līmenis ļoti pieņemams. Ja nemaldos, uz četriem cilvēkiem, iztērējām nedaudz virs 20 Eiropas naudiņām.
Apkalpošana:
Šoreiz neviena
Interjers:
Šoreiz neviena
Atmosfēra:
Šoreiz neviena
Pārtika:
Labierīcības:
Šoreiz neviena
Leave a Reply