Minūtes 10 sēdēju pie klaviatūras un domāju, kā iesākt šo rakstu. Izdomāju, ka sākšu ar to, ka pastāstīšu par to kā domāju sākt šo rakstu….
Ēstuvē, par kuru rakstīšu, paspēju pabūt jau divas reizes. Vienreiz 1. septembrī, otreiz arī septembrī, bet jau vēlāk… Šī vieta ēstuvju kartē ir parādījusies nesen un pieteikusi sevi kā burgeru ēstuvi. Dāmas un kungi, praudlī prezent – “Burgeru māja Lielais Kristaps”!
Šī ēstuve dislocējusies Matīsa ielā, pie Ziedoņdārza, vecajās “kafejnīca LIGZDA” telpās. Jāsaka godīgi, ejot garām Ligzdai, kamēr tā bija dzīva, vienmēr atliku ciemošanos un tā arī nepaspēju tur paēst. Tagad šī vieta radīja dubultu interesi…
Priecē tas, ka pie ēstuves, praktiski vienmēr iespējams novietot auto. Tas gan nav bez maksas, bet tomēr… 1 Eur nav tā summa, par kuru ķert kreņķi. Tātad auto novietots un dodamies iekšā. Šoreiz bijām trijatā – Es, Mini Me un Ms. L!
Pašas telpas ir tādā kā puspagrabā, vai to varētu saukt arī par zemo pirmo stāvu? Grūti pateikt. Katrā gadījumā, kāpām lejā, lai tiktu iekšā. Pirmais, kas ar mums sasveicinājās nebija ne bārmenis, ne viesmīlis, tā bija smaciņa. Smaciņa, kas visticamāk saglabājusies no Ligzdas laikiem – tāds mitruma un pelējuma mikslis. Taču tas ir pašsaprotami, ja telpas ilgu laiku nav izmantotas, tad ne tikai tādas smakas vien var uzpeldēt. Nenobīstamies un dodamies dziļāk.
Smaciņa laikam nav vienīgais, kas saglabājies šeit no Ligzdas laikiem. Viss interjers – galdi krēsli, dekori, ir reāli seni, maigi izsakoties un neatbilst ēstuves tagadējam konceptam. Mēbeles un dekori vairāk atgādina tādu kā viduslaiku moku kambari. Nepameta sajūta, ka atverot kādas no durvīm izripos moku rats (viduslaiku fidget spineris) ar piesietu spīdzināmo. Kamīna zona nedaudz atgādina lētas svingeru pirts dekoru, savukārt grīda, noklāta ar smagnējām flīzēm, kuras varētu ziedot Nilam, lai uzliek uz Barona ielas, izskatījās izturīgākas par bruģi.
Galdi – old scool finiermisticlīmējums! Mīksto dīvānkrēslu materiāls izskatījās pēc applaucētas ziloņa muguras ādas, tuvāk pie logiem kropļkrēsli, cilvēkiem ar izteikti garu mugurkaulu un mazām kājiņām. Tāpat, sēžot uz dīvāniņa varēju sajusties kā squatting slāvs – galds salīdzinoši augstu, savukārt dīvāna sēžamvieta zema. Vairāk sanāca tupēt nekā sēdēt.
Sūds ar to visu, toties te ir bezmaksas Wi Fi, kas protams, nekādi neizdaiļo sačakarēto interjeru, bet vienalga, ir patīkami!
Tad, kad emocijas par viduslaiku tematiku ir pierimušas, jāsāk vērties ēdienkartes virzienā. Ieraugot ēdienkarti atausa atmiņā Ventspils burgernīca, kā divas ūdens lāses, bet šajā gadījumā tas nemaz nebija slikti. Ēdienkarte bija kompakta, viegli uztverama un saprotama. Kā jau minēju, biju šeit divas reizes un katru reizi pasūtījumu veicu savādāk – vienreiz pie kases, savukārt otreiz sagaidīju, kad pie manis atnāk un pajautā, ko es gribu.
Bieži ir sastapts nīgrs apkalpojošais personāls ēstuvēs, jo liela daļa darbinieku ir studenti, kas strādā nevis tāpēc ka patīk, bet tāpēc ka vajag extasy priekš Koijotiem piektdienā! Savukārt šeit, abas reizes, neviena slikta vārda nevaru pateikt, mēmi atsaucīgs personāls.
Tagad par ēdiena izvēli – ņēmām komplektus, lai ir burgers, kartupeļi, dzēriens un mērce. Dzērieni šeit ir bundžās (Pepsis, 7up un tas dzeltenais – pseidoFanta). Ārpus komplekta robežām var dabūt arī alu, turklāt dažādu šķirņu. Likās ļoti cool, ka bija arī kraftiņi, pie burgeriem var eksperimentēt. Nenovirzoties no tēmas – burgeru izvēle abās reizēs: Es – BekBekons (abas reizes), Mini Me – Studentu burgeris un Čīzītis, Ms. L – Čīzītis un BekBekons!
Pirmajā reizē bija jāgaida nedaudz ilgāk, otrajā burgerus pasniedza rekordīsā laikā – nemelošu, ja teikšu ka tā bija max pusstunda.
Teikšu godīgi – cilvēkam, kas taisa burgerus rokas aug no pareizās vietas, pie interjera viņam nevajag ķerties, bet burgerīīī………. Mmmmmmm!!!! Sasodīti labi pagatavoti. Liellopu kotlete sulīga, nav pārcepta un sausa, perfektā daudzumā salāti, turklāt bagātīgi salāti – tādi, kas citur nav redzēti, siers un bekonburgeram, kraukšķīgi apceptas bekona šķēlītes! Izmēri burgeriem arī ir visnotaļ iespaidīgi un Ms. L komplektā iekļautos kartupeļus nemaz nevarēja pieveikt, protams, Es kā kārtīgs pilsonis un zaļi domājošs cilvēks, nevarēju pieļaut food waste un izpalīdzēju notioesāt eļļā vārītos brīnumus! Jā, tā tos var saukt, jo tie nav, k-kādi hvz maķīša mistiski saldētie pusfabrikāti, bet kartupelīži ar miziņu, lieliski apcepti, apkārt kraukšķīgs, vidū mīksts. Pat ja kļūdos un tie ir saldēti pusfabrikāti, viens pīpis, bija ļoti garšīgi.
Kas vēl priecēja, varēju izvēlēties ēst ar dakšiņu un nazīti, vai izmantot gumijas cimdus. Turklāt cimdi pieejami dažādos izmēros, lielākām rokām un mazākām. Pamēģināju gan ar dakšiņu, gan cimdiem – man labāk patika ar cimdiem, Ms.L un Mini Me ērtāki likās plastmasas ieroči!
Kas man nepatika? Tas ka zobu bakstāmais trauciņš bija tāds mājas variants – respektīvi, plastmasas cilindriskas formas trauciņš kurā ir salikti koka puļķīši bez iepakojuma. Bet kā tad paliek ar higiēnu? Sazin cik daudzi ir apčamdījuši tos bakstāmos? Vai tiem, kas apčamdīja, rokas bija tīras? Jā… tas bija vienīgais mīnuss ēšanas procedūrā, jo bakstāmie ir svarīgi, ja sanāk ēst gaļu.
Tad nu pavisam ātri, nemanot, esam nonākuši finiša taisnē. Labierīcības…. Neatņemama ēdināšanas iestāžu sastāvdaļa! Šeit kā jau rakstīju augstāk, ir nedaudz bailes atvērt durvis dēļ moku kambariskās atmosfēras, taču, acis darba izbijās, rokas nē utt. Šeit labierīcības ir kopējās. Viens mirklis un esmu iekša nelielā telpā ar baltu podu. Viss daudz maz sterili, smaku nav, ir pat k-kāds aromāts un pavisam nedaudz apmīzta poda mala – sīkums, bet riebīgi… Ir izlietnes, tāpēc grūti saprast pseidosnaiperus, kas nevar pacelt podam vāku un pēc tam nomazgāt rokas… Visā visumā nav pats ļaunākais, kas redzēts, tāpēc, ja atbildīgie šim pasekos līdz biežāk būs El Perfecto!
Rezumē – neskatoties uz štruntīgi šaušelīgo interjeru un pilieniem uz poda malas, te ir vērts atnākt un nobaudīt burgeru dieva radījumus! Ventspils Burgerbār, atbrauc ciemos un iemācies kā pareizi cept burgeru kotletes. Deammmmm, vēl tagad atceroties to garšu, saskrien siekalas mutē.
Nedaudz mēģinot paredzēt nākotni, ja šamējie turpinās tik pat labi, gan jau arī interjeru nomainīs! Manās acīs ir dzimis jauns burgeru flagmanis: LIELAIS KRISTAPS!
Te viņu FB lapa: https://www.facebook.com/BMLielaisKristaps/
VĒRTĒJUMS:
Apkalpošana:
Šoreiz neviena
Interjers:
Atmosfēra:
Pārtika:
Šoreiz neviena
Labierīcības:
One Comment
[…] Mūsu pirmo rakstu varat izlasīt TE! […]