Svētdienas rīts, rīts, kad daudzi dodas uz baznīcu, mazdārziņiem, izstādēm un vienkārši pastaigāties. Es guļu mājās ar kaitinošām galvas sāpēm. Sestdienas vakars tika pavadīts pie dažiem kausiem alus, kuri šorīt liek par sevi manīt. Kā zināms, mūs salauzt ir grūti un paralēli sāpēm, tiek domāts pie svētdienas pastaigas maršruta, kurā tika nolemts iekļaut arī kādu ēstuvi. Maršrutu veidojām centrā, līdz ar to ēstuve kuru apmeklējām arī atradās centrā. Šoreiz, vieta, kuru apmeklējām ir bistro. Bistro atrodas Matīsa ielā 32. Uzņēmums, kurš organizē sabiedrisko ēdināšanu saucas GERARS SIA, taču šī ēstuve tautās labāk pazīstama ar nosaukumu “Cālītis” vai slāvu mēlē “Cipļonok”. Tas ir ne tikai dēļ tur nopērkamajām grillētajām vistiņām, bet arī dēļ skatloga noformējuma un izkārtnes :).
Ēstuves apmeklējumu ieplānojām kā pēdējo, pēc pastaigas (sapratīsiet kāpēc, kad lasīsiet tālāk). Ejot pa Matīsa ielu Čaka ielas virzienā tuvāk jau iepriekš pieminētajam bistro, var just ļoti spēcīgu ēdiena (eļla, tauki, gaļa, piedegums utml.) smārdu, kas proporcionāli pastiprinās tuvojoties ēdināšanas vietai. Īpašnieki par apmeklētību visticamāk nesūdzas, jo miniatūrā telpa ir pilna ar ēst gribētājiem. Kontingents dažāds- no skolēniem un studentiem līdz pensijas vecuma cilvēkiem, kas liek domāt, ka te var atrast pārtiku jebkurai gaumei un pirktspējai.
Par interjeru- tāda te nav! 🙂 Ir izveidota lete gar sienu, pie kuras novietoti vairāki bāra krēsli. Krēsli dažādi. Sistēma noteikti ir sekojoša- saplīsa, aizskrienam uz Jysk un nopērkam pirmo, ko ieraugam. Kaut gan īpašniekiem iespējams patīk dažādība un dažādi krēsli tiek iegādāti ar nodomu dažādot pelēcīgi nolietoto kopskatu ēstuvē. Virs grilla un taukvāres katliem ir izveidota savdabīga būve. Tāds kā dakstiņu jumts, vai precīzāk nojume. Kāds šai būvei mērķis, vēsture klusē. Uzminēt to arī ir sarežģīti, pieņemsim, ka tas bija paredzēts kā savdabīgs interjera elements (skat. pievienotajās bildēs). Griesti un sienas nokūpējuši ar kvēpiem, taukiem utt., viegli pelēcīgā krāsā + nolietojums = nesmuki. Pie tvaika nosūcēja salipinātas salvetes, kas uzsūc taukainos garaiņus, tāda jocīga uzparikte, kas lika pasmaidīt.
Par tīrību sūdzēties nevar. Ir protams vietām, šur tur kādas ēdiena paliekas uz grīdas, bet lete, kur notiek pārtikas uzņemšana, ir tīra. Galvenā šis iestādes problēma ir sliktā ventilācija, kas komplektā ar karsto laiku veido praktiski neizturamu aromātu un termālo kombināciju. Jā, ēdiena pagatavošana notiek tur pat, kur ēdiena lietošana un karstās dienās tas ļoti traucē. Turklāt, atrodoties tikai 5 minūtes šajos apstākļos, pēc aiziešanas vismaz 35 minūtes būsi kā staigājošs bistro, kas smakos pēc vistiņām un taukiem (noslēpt ēstuves apmeklējumu būs grūti).
Ēdiena pasūtīšana- pirms pasūtīšanas, protams, ēdiens ir jāizvēlās. Izvēlēties var no tāfeles, kura piestiprināta pie sienas un uz kuras ar krītu ir uzdrukāts piedāvājums. Daudzas lietas no pieminētajām vairs nav pieejamas, jo diena lēnām pāriet pēcpusdienā, kas savukārt pāries vakarā un ēstuvi slēgs, kā rezultātā, lieli pārtikas atlikumi netiek kultivēti. Izvēloties redzu, ka vēl ir palikušas grillētas vistu kājiņas un k-kas līdzīgs cepetim. Izvēle, protams krīt uz slavenajām vistiņām. Redzu arī to, ka grillā ir ievietota pavisam svaiga porcija ar vistu kājiņām un taukvāres katlā tiek iebērts kārtējais kilograms ar kartupeļiem, tas liek domāt, ka ēdiens ir svaigs un problēmu pēc tam nebūs. Ēdiens jāpasūta pie letes, kur redzama pārdevēja un kases aparāts. Pārdevēja atstāja iespaidu, ka darbā šeit iekārtojusies nesen vai arī ir problēmas ar saprašanu. Par laipnību un vārdiem lūdzu, paldies var aizmirst. Šādas tādas lietas, kāda no virtuves darbiniecēm pārdevējai tulko dzimtajā slāvu mēlē. Nezinu vai tas bija nogurums, vai iepriekš pieminētā saprašana, bet manā tomātu sulas glāzē pārdevēja iepilināja ābolu sulu, jo biju pasūtījis arī to. Praktiski uzreiz pēc “nelaimes gadījuma” tika paņemta cita glāze un ābolu sula ielieta pilnvērtīgi. Aizmirsu piebilst, ka ēdienu ir iespējams pasūtīt arī līdzi ņemšanai.
Pārtika- izvēlējos, kā iepriekš minēts, grillētu vistas kāju ar eļļā vārītiem kartupeļiem un svaigu kāpostu salātiem. Savam mazajam kompanjonam paņēmu kartupeļus ar ketčupu. Kolēģe Ms. L izvēlējās auksto zupu, bet dēļ iepriekš pieminētajām aromātu un termo kombinācijām savu pasūtījumu atsauca un izvēlējās sagaidīt mūs ārpus viesmīlīgajām bistro telpām. Īpaši nopelt pārtiku nevar. Viss bija vairāk vai mazāk svaigs. Kartupeļi bija tādi nedaudz pārturēti eļļā. No ārpuses apcepušies, taču iekšā putra. Gaļa- vietām nedaudz piecepta par daudz, vietām tieši tik daudz cik vajag. Garša laba, nekādas piegaršas nesajutu. Tā kā strauji tuvojās pēcpusdiena, tiku pie vistas, kas cepta k-kādu brīdi atpakaļ un tika turēta karstuma vitrīnā, kā rezultātā gaļa bija nedaudz pasausa. Salāti svaigi un atstāja nesen gatavotas pārtikas iespaidu.
Labierīcības- par nožēlu jāpaziņo, ka šeit ir pilns vēmēju arsenāls, jo tuvākā tualete atrodas tirdzniecības centrā: “Bērnu Pasaule”, ceru, ka vairāk paskaidrojumus nevajag 🙂
Apkalpošana:
Interjers:
Pārtika:
Labierīcības:
Šī arī ir iestāde kur čum un mudž no trauklupatu aromāta lieko tauku tecējumu sākot no flīzēm uz sienas beidzot ar druvju driķeri un tušetu anānlas atveres aromatu. Bet ēdies ir
ēdams. Diezgan pieņemams.