Es nevaru to tā atstāt – domīgi sēžot ofisā pie datora prātoju par dzīves jēgu un kebabiem. Tas laikam tādēļ, ka tuvojās pusdienu laiks. Domas par iepriekšējo, negatīvo kebabu pieredzi mani nomāca, sāku ieslīgt kebabdepresijā.
Taču, kad runa ir par kebabiem, ilgi nīkuļot nesanāk, paņēmu auto atslēgas un devos ceļā. Šo vietu biju noskatījis jau pasen. Dzīvojot un strādājot šajā rajonā, bieži nācās braukt garām šai ēstuvei un nu biju gatavs to apmeklēt. Tātad, šī stāsta galvenais varonis ir Grīziņkalns ar kebabnīcu AL KEBABS.
Kebabnīca atrodās Asara un Pērnavas ielu krustojumā, tādā pavisam necilā ēkā. Pamanīsiet kebabnīcu uzreiz, jo sienu rotā diezgan spilgta izkārtne ar smaidīgu turku(?) čali uz tās. Atkal jau turki… Atkal k-kas nebūs kā vajag, tās ir pirmās domas pēc manas vilšanās bagāžas.
Ko nu tur daudz apcerēt dzīvi, ies iekšā un skatīsies, kas būs!
Durvis bija atvērtas, devos iekšā un nonācu hobitu virtuvē. Respektīvi, telpa ļoti maza, burtiski 3 mini galdiņi un lete, aiz kuras darbojās gados jauns čalis. Stāvot rindā bija ļoti karsti, atvērtās durvis nepalīdzēja nemaz. Uz grila, protams, nepārtraukti griezās un cepinājās kebaba gaļa, kas kopā radīja tādu pavisam tropisku atmosfēru. Pieļauju domu, ka aizejot no šīs iestādes, es vēl ilgi smaržoju pēc kebabiem. 🙂
Pati telpa nebija pirmā svaiguma, viss tāds manāmi apbružāts un pelēcīgi padrūms. Uz grīdas mauzoleja flīzes, visticamāk saglabājušās no laika, kad māja uzbūvēta. Pie sienām pāris pseidomākslas darbi, sienās šur, tur caurumi, nu tā… tāds pusūķa paskats. Taču, neskatoties uz svaiguma trūkumu interjerā, šeit nebija netīrības. Viss bija sakopts, galdi tīri, atkritumi nemētājās.
Ēdienkarte ielaminēta un piestiprināta pie sienas. Apskatos, izvēlos un pienāk mana kārta pasūtīt. Veicu pasūtījumu un izvēlos vietu, kur apsēsties. Pēkšņi jūtu, ka paliek auksti, nu tā, ka tiešām auksti + vēl tāds vējiņš… Pametu acis virs galvas un mute sāk smaidīt, apsēdos tieši zem kondiškas! Sākumā tas bija milzīgs pluss, nožēloju savu izvēli tikai nākamajā dienā. 😀
Par pasūtījumu – pasūtīju standartu – vistas kebaba komplektu (izmērs XXL) un padzerties 7up. Dzēriens bija tikko no ledusskapja un karstajā dienā bija tieši laikā. Kamēr gaidīju savu pasūtījumu, ēstuvē ienāca vairāki cilvēki un uz brīdi pat izveidojās neliela rinda. Tas manu uztraukumu nedaudz mazināja.
Pagāja k-kur ap 10 minūtēm un mans ēdiens bija gatavs. Kas mani patīkami pārsteidza? Tas, ka friškas pasniedza nevis papīra turziņā, bet uz šķīvja, turklāt porcija bija tiešām iespaidīga. Pozitīvi bija arī tas, ka uz galda bija sāls un piparu trauciņi (slēgta tipa) un salvetes, kuras glīti sakārtotas turētājā.
Par kebabu – kebaba izmērs bija iespaidīgs un noteikti atbilda burtu salikumam XXL. Kebaba atvērtajā daļā, augšpusē, bija redzmi smuki apcepti gaļas gabaliņi, bet nu tā, ka tiešām redzami, nevis noslīkst salātos. Paņemot kebabu rokās, tas mistiski nepārvēršas par zīmuli, bet spītīgi saglabā savas XXL formas. Prieks un laime no izskata vien, fonā vēl trūka motivējoši apcerīga mūzika, kuras pavadījumā slow motion kadrā veicu pirmo kodienu!
AAAALLLLLEEEELLLLUUUJJAAAAA!!!!!! Tas ir noticis! Tas ir kebab love! Mīksta, labi apcepta, labi iemarinēta gaļa. Super kraukšķīgi salāti, kas nedaudz latviskoti, pielikot pavisam nelielu daudzumu burkānu skaidiņu, sulīgi, viss ir tiešām sulīgi. Garšīga mērce kebabā, kas papildināta ar nelielu asuma devu, jo pasūtīju vidēji asu kebabu. Reāli, ēd un priecājies! K-ko tādu sen nebija sanācis ēst, šoreiz mana kebabpieredze bija 100% lieliska!
Es gan tagad, pēc Foodbox pieredzes, baidos kādam, k-ko ieteikt, taču riskēšu – iesaku pamēģināt Grīziņgetorajona kebabnīcu AL KEBABS! 🙂
Labierīcības – diemžēl nav, kas nav pozitīvi, bet…
SECINĀJUMS:
Ieteiktu ALANYA kebabistiem (u.c. fake kababistiem) atnākt uz kursiem un paskatīties kā taisīt garšīgus kebabus. Iemācīties mērīt un saprast XXL nozīmi. Es AL KEBABĀ noteikti ieskriešu vēl kādu reizi, jo pirmā pieredze, neskatoties uz nepievilcīgo izskatu, bija tiešām pozitīva, pat pārsteidzoša. Novēlu nenolaist latiņu!
Apkalpošana:
Šoreiz neviena
Interjers:
Atmosfēra:
Pārtika:
Šoreiz neviena
Labierīcības:
0 Comments