Jau vairākas reizes vizinoties pa Braslas ielu, manu uzmanību pievērsa objekts, kurš atrodas ielas malā un izskatījās kā savdabīgi vārti uz industriālo teritoriju aiz tā. Braslas iela 22 (a/b/c/dfgģē) pareizo korpusu nepiefiksēju…

Šī vieta izskatījās daudzsološi – braucot no Dominas puses, pirms ēkas, vārtrūme ar milzīgiem metāla vārtiem, aiz vārtiem kārtīgs industrial. Ēstuves ēka tāda izstiepta divstāvene, ar restotiem pirmā stāva logiem. Apkārt staigā kārtīgs rūpnīcas personāls ar dažāda veida uzgriežņu atslēgām kabatās un eļļu gan uz ķermeņa, gan apģērba. Strādnieku kontingents tiek atšķaidīts ar taksistiem, dažādu nozaru piegādes servisa darbiniekiem un arī pa kādam ofisa darbiniekam patrāpās.

Pozitīvais bija tas, ka pie ēkas varēja novietot auto un nebija pat jāmaksā. Ejot gar ēku līdz ieejas durvīm var manīt aiz aiskariem, pirmajā stāvā, kā darbojas virtuves apkalpojošais personāls. Tieku līdz ieejas durvīm un dodos iekšā.

Šī ir viena no tām vietām, kur tikko ienākot Tevi sagaida tualetes aromāts, jo tā te izbūvēta uzreiz pie ieejas. Es tā līdz galam nesaprotu šo telpu plānojuma fenomenu ar tualeti pie ieejas durvīm, bet īpaši galvu lauzīt arī negribējās un es devos tālāk.

Ienākot zālē pārsteidza tās izmēri – ļoti liela ēdamzāle. Pie sienas visā sienas plašumā izveidota tāda kā glezna no dekoratīvajām flīzēm (vai cita materiāla, bet izskatījās kā flīzes). Neskatoties uz telpas izmēriem, lielajiem logiem un ieslēgto apgaismojumu viss bija tāds mēreni drūms un tumšs. Iespējams, ka kopējo, drūmo noskaņu veidoja arī vecišķais interjers, kas izskatījās rūpīgi taupīts no vienlīdzības proletariāta laikiem…

Tātad, viss manāmi vecs, pelēcīgs, nobružāts. Veci galdi, pa kuriem šķīvji slidināti šurpu turpu vismaz pus gadsimtu. Vecie komforta krēsli, kas apvilkti ar kaku krāsas dermantīnu un kādreiz bijuši mīksti. Nez cik pakaļas šie krēsli ir redzējuši savā mūžā?

Lai nu kā, taču šajā ēstuvē bija padomāts arī par atmosfēras radīšanu. Uz galdiem vāzēs bija ziedi – jauki… Uzreiz siltāk ap sirdi paliek…

Stāvot rindā ar skatienu mēģināju atrast izkārtnē pieminēto bāru, bet neizdevās… Tikai tad, kad apsēdos pie galda pamanīju k-ko, kas atgādināja bāru, vairāk gan sulas bāru, jo no alkohola nebija ne miņas 😀 Nožēkoju, ka nepajautāju, kad bāru atvērs.

P.s. tā kā šobrīd visi, visus baida ar jauno datu apstrādes regulu, mēs negaidījām līdz mūs sāks baidīt, mēs sabijāmies paši un brutāli aizkrāsojām visas svešās sejas.

Par ēdienu – šeit var ieķert pilnu komplektu, proti, zupu, otro un saldo. Nav milzīga izvēle, bet pietiekoša. Kartupeļi, viens veids un tā ir biezputra. Nolemts – mēģinu kartupeļu biezputru. Nezinu vai tas no bērnības, vai tam ir kāds cits iemesls, taču man personīgi, biezputra + mērce = panākumu atslēga. Tāpēc atmetu domu par kotleti vai karbonādi un skatienu pievērsu mērcēm. Pamanīju maltās gaļas mērci, bet momentā atmetu šo domu, jo pamanīju, ka maltā gaļa ir palikusi, k-kur tālu trauka apakšā un pa virsu skaisti gozējās šķidra tauku kārta, itkā tur būtu avarējis izlietotās pārtikas eļļas tankeris. Mana izvēle apstājās pie kartupeļu biezputras, gulaša un noskalošanai kefīrs.

Vēl viena lieta – pie kases var paņemt maizīti, taču nav knaiblītes un maize jāņem ar rokām. Kārtējā pārtikas apčamdīšana, kas uzdzen vieglas trīsas. Kad pienāca mana kārta, atnesa tikko grieztu kukuli un es nolēmu paņemt maizīti. Kukulis nebija kārtīgi sagriezts un man nācās tā kārtīgi apčamdīt tuvākos 2-3 gabaliņus, lai nolauztu savējo. Neapskaužu to, kas ņems kādu no pēdējiem gabaliem. 😀

Īsti nav, ko izplūst garos aprakstos par garšu, jo ārī šeit tā ir pliekana un bezgaršīga, bez sāls un bez kripatiņas garšvielu. Nez kā vispār viņi gatavo ēst un kāpēc cilvēki šādu mēslu ēd? Teikšu kā ir, arī cena šim mistrojumam nav zemākā, mana porcija izmaksāja turpat 4 eiro. Nācās ķerties, vismaz, pie sāls, jo tas bija vienīgais trauciņš uz galda. Tad atmiņā atausa skats, kur viens no apmeklētājiem, pie kases, cītīgi bēra piparus mērcē – tad nodomāju, ka viņš vienkārši ir jocīgs, taču saprotu kādēļ viņš tā rīkojās.

Gulašs bija īsta holesterīna Hirosima, daudz neatpalika no traukā redzētās maltās gaļas mērces, turklāt bezgaršīgi. Ne uz mirkli nepameta sajūta, ka gaļas gabaliņi ir samiksēti, respektīvi, svaigi, ar ne tik svaigiem. Kāpēc man tā likās? Apēdu vismaz 3-4 paprāvus gabalus, kas garšoja pavisam nesvaigi, nu tā veci un sīksti. Ja šādai garšai būtu smarža, tā smakotu pēc dienu lietotas trauku lupatas. Atceroties šo garšu vēl šodien jānorīstās. Man patika kefīrs, tas bija cool un arī maizīte bija svaiga 🙂

Slikto omu uzlaboja trauku nodošana virtuvē, mazgāšanai. Šeit bija tāda pat netīro trauku lenta kā Ventspils Liedagā, tikai šeit tā reāli darbojās. Tas bija mēmi autentiski.

Esam nonākuši līdz labierīcībām. Kā jau minēju sākumā, labierīcības šeit ir pie pašas ieejas. Tualetes priekštelpa sadalās divās daļās – ieeja ēdnīcā un izlietnes zona, jā, izlietne pie ieejas durvīm, kas nodalīta ar krāsotu MDF plāksni. Itkā jau forši, ka var nomazgāt eļļainās rokas pirms nolauzt maizes kumosu ēdnīcā, bet pēc mazgāšanas, rokas noslaucīt neizdosies, jo dvieļu turētājs bija tik tukšs kā šīs ēstuves garšvielu trauciņi.

Labākais nāca vēlāk. Atvēru tualetes durvis, bet tur iekšā k-kāds sīcis. Ok, nodomāju, ka aizmirsa aizslēgt durvis, vai baidās slēgt- stresa nav, aizvēru un turpināju gaidīt. Nākot ārā, sīcis man stiepa pretī roku un k-ko deva. Ieskatījos tā kārtīgāk – kabatas lukturītis… Īsti neizprotot situāciju, laipni atteicos, bet ziņkāre bija liela. Pasekoju mazajam ēdamzālē un redzēju, ka viņš lukturīti atdod kasierei 😀 un joprojām neiebraucu notiekošajā.

Tikai tad, kad iegāju tualetē, sapratu kas ir kas. Tualetē NAV ELEKTRĪBA 😀 un lukturītis bija paredzēts gaismas radīšanai šajā telpā. Varat iedomāties kā tālbraucēji, kas pūsli turējuši vairākas stundas strūklo pilnīgā tumsā? Vai labākajā gadījumā krēslā, ja atstāj vaļā durvis. Attiecīgi viss pārējais šajā niecīgajā telpā arī nebija kopts, pilnas miskastes, nomīztas sienas un grīda…

KOPSAVILKUMS: Gribi izbaudīt autentisku “PO***” uz ēdiena garšu, noformējumu un svaigumu? Nāc šeit paēd un priecājies! Varēsi apskatīt tiešām unikālu netīro trauku savākšanas sistēmu un apmeklēt ekstrēmāko no telpām – tualeti, pēc kuras apmeklējuma gribējās ieiet dušā!

VĒRTĒJUMS: 

Apkalpošana:

Interjers:

Atmosfēra:

Pārtika:

Labierīcības:

• Tags:
• 3in1
• Bārs
• Braslas iela
• Ēdnīca Purčikā